Smilšu graudu sagatavošana un apstrāde

Sep 13, 2026 Atstāj ziņu

Ražotās smiltis tiek iegūtas, izmantojot mehāniskus drupināšanas un sijāšanas procesus, kas seko netīrumu noņemšanai, un tās sastāv no daļiņām, kas ir mazākas par 4,75 mm, kas iegūtas no akmeņiem, raktuvju atkritumiem vai rūpniecisko atkritumu atlikumiem. Var izmantot plašu izejvielu klāstu, tostarp granītu, bazaltu, upes oļus un bruģakmeņus.

 

Ražoto smilšu ražošanas process parasti ietver vairākus posmus: padevi, primāro drupināšanu, sekundāro drupināšanu, smalko smalcināšanu (smilšu izgatavošanu), sijāšanu un putekļu noņemšanu. Parasti primārajai drupināšanai tiek izmantots žokļu drupinātājs, sekundārajai drupināšanai tiek izmantots trieciensmalcinātājs, bet smalkai drupināšanai (smilšu veidošanai) tiek izmantots vertikālās vārpstas trieciensmalcinātājs.

 

Skrīnings ir būtisks solis, lai kontrolētu saražoto smilšu daļiņu izmēru; ekrāna diafragmas lieluma izvēle tieši ietekmē gan kvalitāti, gan izvades apjomu. Lielākas ekrāna atveres nodrošina augstāku smalkuma moduli un mazāku akmens pulvera saturu, savukārt mazākas atveres nodrošina zemāku smalkuma moduli un lielāku akmens pulvera saturu. Standarta smilšu ražošanas procesos parasti ieteicams izmantot 3,5–4,5 mm atvēruma izmēru.

 

Ražojot smiltis, rodas "akmens pulveris" (daļiņas, kas mazākas par 75 μm). Lai gan atbilstošs akmens pulvera daudzums var uzlabot betona veiktspēju, pārmērīgai koncentrācijai ir negatīva ietekme; tādēļ smiltīm ir jāveic atputekļošanas process, lai regulētu akmens pulvera saturu. Šis process ir ļoti svarīgs, un ir ieteicams izmantot vai nu sausā procesa gaisa klasifikatoru, vai mitrā procesa riteņu tipa smilšu mazgātāju.

 

Viena no atkritumu betona resursu reģenerācijas metodēm ietver to sasmalcināšanu rupjās mākslīgās smiltīs (ar daļiņu izmēru mazāku vai vienādu ar 5 mm), šī materiāla mērcēšanu 1–2 stundas cementa suspensijā (ar ūdens un saistvielas attiecību 0,25–0,50), liekā šķidruma novadīšanu un pēc tam smilšu sijāšanu un žāvēšanu ar karstu gaisu.

 

Turklāt krāsošanas procesā var iegūt mākslīgi krāsotas smiltis, kuras pēc tam izmanto tādos lietojumos kā akmens efekta pārklājumi. Piemēram, baltas smiltis vispirms tiek sijātas un pēc tam vienmērīgi sajauktas ar krāsu pigmentiem, lai kalpotu par pamatmateriālu krāsošanai. Tam seko krāsošanas procesi, piemēram, saistvielu cietēšanas metode, kurā materiāls tiek pārklāts ar organisko sveķu un neorganisko pigmentu maisījumu, pēc tam sacietē, cepot, vai augstas temperatūras keramikas saķepināšanas metode, kurā tiek uzklāta neorganiskā glazūra un pēc tam kausēta, izmantojot augstas temperatūras saķepināšanu.

Nosūtīt pieprasījumu

Nosūtīt pieprasījumu